Senās vides darbnīca ir biedrība, kura ir dibināta 1999.gadā Rīgā. Tā darbojas kā eksperimentālās arheoloģijas grupa ar mērķi izzināt un atveidot seno baltu dzīvi mūsu ēras pirmās tūkstošgades beigās. Senās vides darbnīca apvieno cilvēkus, kuri interesējas par vēsturi un kultūru, un sniedz viņiem iespēju radoši darboties un īstenot dažādus projektus šajā jomā.

Darbnīcas darbība ir ļoti plaša – sākot ar apģērbu un sadzīves priekšmetu izgatavošanu un beidzot ar muzicēšanu un cenšanos izprast mūsu senču dzīves uztveri.

SVD Seno amatu dienās Šauļos, Lietuvā, 2001.g. maijā.

SVD Uldevena pilī Lielvārdē, 2003.g. jūnijā.

Mūsu darbošanos nosacīti varētu sadalīt divās daļās, no kurām katra atkal sadalās sīkāk. Senās vides darbnīcas publiskās aktivitātes ir piedalīšanās dažādos ar kultūrvēsturi saistītos pasākumos un šādu pasākumu organizēšana. Tajos mēs visbiežāk rādām senos amatus un sadzīvi, un cenšamies izglītot cilvēkus, stāstot un rādot dažādas 9.-10.gadsimta sadzīves izpausmes, amatus un priekšmetiskās kultūras atdarinājumus. Mūsu mērķis ir parādīt plašākai publikai to, ka Latvijas senvēsture nav tikai īsa informācija vēstures grāmatu sākumā, bet to var arī izjust, sataustīt, sadzirdēt, izgaršot un piedzīvot.

SVD I Baltijas Viduslaiku festivālā Cēsīs 2001.g.

SVD karogs ar logo - kalēju zirgā

SVD Baltu Vienības dienā Šauļos, Lietuvā 2002.g.

Tomēr lielākā mūsu darbības daļa saistās ar vēstures avotu pētīšanu un iegūto zināšanu iedzīvināšanu, ceļot seno apmetni, darinot tērpus un sadzīves priekšmetus un dzīvojot nometnē. Vasaras nometnēs, kurās piedalās tikai Senās vides darbnīcas biedri, mēs cenšamies radīt 9.-10.gadsimtam pietuvinātu vidi, kurā gan dienu, gan nakti dzīvojam un strādājam līdzīgi, kā to darījuši ļaudis šajā laikā. Tas sevī ietver gan senā apģērba valkāšanu, gan ēdienu gatavošanu no 9.-10.gadsimtā pieejamajām izejvielām, gan ikdienas darbu veikšanu ar seno darba rīku palīdzību.

Diezgan daudz laika mēs veltām individuālam darbam, kas visbiežāk noris katra paša mājās. Tas sevī ietver iepazīšanos ar vēsturnieku pētījumu materiāliem, apģērba un sadzīves priekšmetu gatavošanu, amatu apguvi, kā arī eksperimentus ar 9.-10.gadsimtam atbilstošiem izejmateriāliem vai darba rīkiem un publikāciju gatavošanu.

Galvenais Senās vides darbnīcas darbības princips ir censties visu darīt tā, lai vispirms par katru lietu maksimāli daudz uzzinātu no pieejamās zinātniskās literatūras, muzejiem, to fondiem, sarunām ar arheologiem, un tikai tad to izmēģinātu, izgatavotu un visbeidzot rādītu citiem un par to stāstītu.

SVD Āraišu ezerpilī 2000.g. 2.decembrī CNN filmēšanas laikā.

SVD uz amatnieku plosta Rīgas kanālā Rīgas 800 gadu svinību laikā 2001.g. 18.augustā. Svētku zona "Rīga tērpjas".

Senās vides darbnīcas ietvaros esam apguvuši daudz un dažādus senos amatus un veikuši arī vairākus ar tiem saistītus eksperimentus, lai noskaidrotu gan darba rīku izmantošanas iespējas, gan laika patēriņu vairākiem darbiem, gan arī to, kādi papildus apstākļi jāņem vērā, lai veiksmīgāk izdotos tas vai cits darba process. Esam apguvuši vai papildinājuši savas zināšanas tekstila darbos un apģērba gatavošanā (dzijas vērpšana, krāsošana, aušana, celu un mežģītā pinuma jostu darināšana, adatas pinums, utt.), metāla darbos (krāsaino metālu kausēšana, liešana, kalšana, melnā metāla kalšana, rūdīšana), apavu šūšanā, ēdiena gatavošanā, koka un māla trauku izgatavošanā, guļbūvju celtniecībā un daudzos citos darbos.

Kādēļ 9.-10.gadsimts? Mūsu izvēlētais laika posms Latvijas vēsturē ir piemērots tam, lai mēģinātu apjaust mūsu kā seno baltu pēcteču identitāti - izzināt, kāda ir bijusi baltu cilšu dzīve un kādi bijuši viņi paši pirms šeit masveidā ir ieplūduši sveši ļaudis un dažādas ietekmes. Pirmās tūkstošgades beigās Latvijas teritorijā ir sasniegts augsts vietējais kultūras un saimnieciskās attīstības līmenis, tādēļ ir interesanti iedzīvoties šajā laikā, kurā ir iespējams pat izbaudīt nosacītas ērtības. Tomēr atdarinot šo dzīvesveidu, mēs vēl varam izmantot, piemēram, graudberzi (nevis rokas dzirnavas), vertikālos aužamos stāvus (nevis stelles) vai lipināto (nevis virpas) keramiku. Šie tehniskā progresa sasniegumi Latvijā ir plaši pazīstami līdz pat 20.gadsimta sākumam, tāpēc tie nav tik interesanti, ja vēlamies apgūt patiesi senas prasmes un izjust ar tām saistītās izjūtas uz savas ādas.

Aušana aužamajā stāvā.

Graudu beršana ar graudberzi.

Nometnes laikā Līčupē. 2002.g.

Kaut arī mums arvien rodas jaunas ieceres un plāni, Senās vides darbnīcas pastāvēšanas gados esam paveikuši daudz ko tādu, par ko mums pašiem ir lepnums un prieks. Ja nevaram saskaitīt ne senos apģērba gabalus, apavus, rotas un darba rīkus, kādus esam izgatavojuši, tad varam apgalvot, ka tikai pašu spēkiem esam organizējuši piecas eksperimentālās arheoloģijas nometnes, uzcēluši trīs guļbūves, izdziedājuši simtiem dziesmu, iemācījušies daudz ko jaunu – amatus, mūzikas instrumentu spēli, strādāt ar publiku. Esam tikušies ar neskaitāmiem cilvēkiem, tajā skaitā ļoti daudziem skolēniem, piedalījušies ļoti daudzos pilsētu svētkos un pasākumos muzejos, tādejādi apceļojot gandrīz visu Latviju. Ar Senās vides darbnīcu esam pabijuši Aizkrauklē, Āraišos, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Doles salā, Jelgavā, Jēkabpilī, Lielvārdē, Kuldīgā, Liepājā, Limbažos, Līgatnē, Ogrē, Madonā, Preiļos, Raunā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Skrundā, Tērvetē, Tukumā, Turaidā, Valmierā, Ventspilī. Kā lielākos pasākumus, kur esam piedalījušies varam minēt “Rīgai 800” zonas “Rīga tērpjas”, “Rīga ēd” un “Rīga skatās bildes”, I - IV Baltijas Viduslaiku festivālus, Starptautisko folkloras festivālu “Baltica” un Starptautisko Masku tradīciju festivālu. Sadarbojoties ar arheologiem Lietuvā, vairākas reizes esam viesojušies Seno Amatu dienās un pilsētu svētkos Šauļos un Paņevežos. Nepilnā sastāvā esam piedalījušies arī festivālos Baltkrievijā, Igaunijā, Polijā, Somijā un Vācijā. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu esam realizējuši vairākus projektus: “Senās vides darbnīcas pasākumi Latvijas muzejos 2002. gadā” un “Senās vides darbnīcas pasākumi Latvijas muzejos 2003.gadā”, "Ceļojošo amatnieku nojumes", kā arī projektu “Seno amatu nometne” 2003. un 2005.gada vasarā. Esam publicējuši rakstus par Senās vides darbnīcas darbību žurnālā “Dziesmusvētki”, “Viking Heritage” (Zviedrijā), “Hagia Chora” (Vācijā) un "The Yearbook of Experimental Archaeology" (Čehijā). Esam piedalījušies vairākās seno baltu sadzīves skatu filmēšanās un izdevuši brošūru “Senās vides darbnīca. Ancient Environment Workshop”. Par Senās vides darbnīcu ir rādīts īpašs sižets pasaules populārākajā ziņu kanālā CNN.

Tomēr vissvarīgākais mums pašiem ir tas, ka mēs esam ieguvuši domubiedrus un labus draugus, ar kuriem kopā vienmēr ir interesanti. Esam apjautuši, ka, iedzīvinot senču kultūras mantojumu, mēs patiesībā varam izdarīt ļoti daudz: palīdzēt gan mums pašiem, gan arī citiem saprast, kas mēs visi esam.
 

© Senās vides darbnīca